Filmas “Sievietes bez vīriešiem” garais treileris, kurā iespējams iepazīties ar piecām topošās filmas varonēm, pieejams publikai saitē - Sievietes bez vīriešiem on Vimeo
Filma vēstīs par piecām ukraiņu sievietēm Latvijā, kuras mēģina izveidot jaunu dzīvi sev un bērniem. Filmu veidos ukraiņu režisore Marina Nazarenko, kura kopš šī gada marta pēc Krievijas iebrukuma kopā ar bērniem patvērusies Latvijā. Filmas tapšanu vēl 7 dienas (līdz 16. jūnijam) iespējams atbalstīt ar ziedojumu Projektu bankā: SIEVIETES BEZ VĪRIEŠIEM · projektubanka.lv
Filmas centrā būs piecas sievietes, kuras citos apstākļos Ukrainā nekad nebūtu satikušās: vetārste Tatjana no Harkivas, deju trenere Ļuba no Odesas, bijusī fabrikas strādniece Ļena no Mariupoles, Ļuda no Zaporižjas, kuras vīrs tikko ievainots karā, un pati režisore Marina, kura ieradusies Latvijā no Kijivas. “Kā izkļūt no Krievijas okupētajām un bombardētajām teritorijām, kā tevi sagaidīs jaunā dzīve, kā atrast vietu šajā jaunajā realitātē, kā būt vienai par visu atbildīgai, atrast dzīvesvietu, darbu. Kā tikt galā ar savu iekšējo krīzi, kā nesajukt prātā ilgās pēc savām mājām. Ko teikt pašu bērniem, ko nozīmē dzirdēt vīru reizi diennaktī noteiktā sarunātā laikā un kas notiek, ja viņš nepiezvana. Kā atrast sevī spēku turpināt…?” - šos filmas režisore Marina Nazarenko izceļ kā filmas galvenos jautājumus.
Režisore Marina Nazarenko ir divu dokumentālu filmu un vairāku televīzijas raidījumu autore. Pēdējo pusotru gadu Marina atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā, rūpējoties par mazo meitiņu. Viņas dzīve strauji izmainījās pēc Krievijas iebrukuma. Kijivas mikrorajonā, kurā dzīvoja Marinas ģimene, sāka krist bumbas, māja pretējā ielas pusē tika uzspridzināta un sākās rajona evakuācija. Marina atceras, ka evakuācija bija viena no šausmīgākajām viņas dzīves pieredzēm. Milzīgais panikas pārņemtais pūlis dzelzceļa stacijā spieda viņu un meitiņu uz sliedēm tieši pirms vilciena pienākšanas. Marinas ģimeni pēdējā brīdī izglāba ukraiņu karavīri, kas raidīja gaisā brīdinājuma šāvienus, lai nomierinātu pūli. Brauciena uz robežu laikā četrvietīgajā vilciena kupejā bija saspiedušies 15 cilvēki. Brauciens noritinājās pilnīgā tumsā, logi bija aptumšoti, uz katra kupejas plaukta gulēja pa vairākiem cilvēkiem. Pēdējos 18 km līdz robežai Marina ar bērniem nogāja kājām.
Nu Marina jau vairākus mēnešus dzīvo Rīgā un cenšas izveidot jaunu dzīvi sev un bērniem, līdz pienāks brīdis, kad ģimene varēs atgriezties mājās. Atrodoties šeit, Marina vēlas radīt dokumentālo filmu, kas viņas un citu Latvijā nonākušo Ukrainas sieviešu stāstus saglabātu nākotnei. Lai šī iecere izdotos, līdz 16. jūnijam ir iespēja atbalstīt filmu Projektu bankā ar nelielu ziedojumu, lai nosegtu filmēšanas tehniskās izmaksas - atvērt šeit.
Filmā “Sievietes bez vīriešiem” būs dzirdami ne tikai ukraiņu ģimeņu stāsti par karā piedzīvoto un ceļu uz drošību Latvijā, kas kalpos kā svarīgs šī laika dokuments, bet arī novērojošs materiāls, kurā redzams šo sieviešu ikdienas bēdas, prieki un izaicinājumi, ar kurām ģimenes sastopas, uzsākot jaunu dzīvi Latvijā. Filmēšanas procesā režisori atbalstīs pieredzējuši Latvijas dokumentālisti: operators Aleksandrs Grebņevs, producente Una Celma, un pārējā tehniski/radošā filmēšanas komanda.
