Aicinām atbalstīt akciju  "Zemes stunda"

Aicinām atbalstīt akciju "Zemes stunda"

2021. gada 27. martā no plkst. 20.30 līdz 21.30 notiks globāli lielākā vides akcija Zemes stunda.

Aicinām atbalstīt akciju un tās laikā izslēgt vai iespējami samazināt ārējo apgaismojumu, kā arī iesaistīt iedzīvotājus, skolas, uzņēmējus un sadarbības partnerus dažādu pasākumu organizēšanā ar mērķi pievērst uzmanību vides problēmām.

Šogad ierasto pulcēšanās pasākumu un fizisko klātbūtni pilsētu gaismas objektu izslēgšanas brīdī aizstās kopības sajūta un solidarizēšanās digitāli.

Virtuālajā fokusā — dabas daudzveidības izzušana, klimats un ar to saistītās sekas. Dabas daudzveidība samazinās un aptuveni miljonam sugu draud izmiršana. Bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanas novērtējums liecina, ka mēs neesam sasnieguši iepriekšējās desmitgadēs starptautiski izvirzītos mērķus problēmas mazināšanai.

Arī Latvijas ziņojumi Eiropas Komisijai par dabas stāvokli neuzrāda apmierinošu situāciju mūsu valstī. Zemes stunda izceļ iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmumu, zinātnes un izglītības institūciju, valdību lomu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai nākamajā desmitgadē.

Ja esat nolēmuši piedalīties akcijā, gaidīsim Jūsu apstiprinājumu brīvā formā par plānotajiem virtuālajiem pasākumiem Zemes stunda (norādot kontaktpersonu, ar kuru sazināties vajadzības gadījumā) epastā - zemesstunda@pdf.lv. 

Pasaules Dabas Fonda un Dabas aizsardzības pārvaldes 10 padomi zaļākam īpašumam

Daudzveidīga ainava ir vērtība
Atēno krūmos ieaugušu lielu koku, saglabā un apkop vecus kokus, iestādi jaunu koku vai koku grupu, sakrauj laukakmeņu žogu! Šādi darbi padarīs ainavu bagātu un dos mājvietu dažādām sugām.

Dabas daudzveidība dārzā
Veido dažādību dārzā! Dārza ekosistēmas dabiskie iemītnieki palīdz cīņā pret kultūraugiem nevēlamiem organismiem. Ļauj dabas daudzveidībai būt dārzā!

Pļaušana var vairot vai mazināt dabas daudzveidību
Pļauj gudri! Ļauj puķēm uzziedēt un izsēt sēklas dažos nepļautos laukumos. Pļauj lielo pļavu reizi vasarā virzienā no centra uz āru, lai ļautu aizbēgt zālē mītošajiem dzīvniekiem! Vienmēr savāc nopļauto!

Ķīmija – nāvīgā ķēde
Pesticīdi iznīdēs sugas, kas apdraud kultūraugus, bet aktīvā viela turpinās ceļot caur barības ķēdi, pakļaujot riskam citas dzīvās būtnes. Painteresējies par dabiskām alternatīvām!

Nokaltis koks nav miris
Saglabājot lielu nokaltušu koku, sausu stumbeni vai kritalu, tu ļausi dzīvot veselai sīkbūtņu lielpilsētai. Vecā kokā var dzīvot pat vairāki simti sugu. Paņem lupu un pārliecinies pats!

Bīstamie skaistuļi
Pirms stādi svešzemju augus, iepazīsti tos! Tie var būt invazīvi un bīstami vietējiem augiem un dzīvniekiem. Neizmet dārza atkritumus dabā!

Mežs ir dabas sistēma
Atstāj mežā vecus kokus, nokaltušus un nokritušus kokus, saglabā pameža krūmu un koku sugu dažādību! Tie nodrošina nepieciešamos dzīves apstākļus daudzām mežā mītošām sugām. Ierobežo koku un krūmu ciršanu pavasarī un vasaras sākumā, putnu ligzdošanas un olu perēšanas laikā!

Sugu lielceļš
Upes, ezeri un to krasti ir augu un dzīvnieku pārvietošanās ceļi. Krastmalu mežus veido ar atšķirīga vecuma koku un dažādu krūmu sugām, ar noēnotu un saulainu vietu miju! Atstāj daļu pār upi noliekušos un tajā iekritušos kokus!

Mežmala – meža mētelis
Mežmalā veido pakāpenisku dažādu koku, krūmu un lakstaugu pāreju, kas dos vietu daudzām sugām! Pāreja sargās mežaudzi no stipra vēja, krasām temperatūras svārstībām un uguns.

Pārbarotās upes un jūra
Vai notekūdeņi no tavas mājas nonāk gruntsūdeņos, grāvjos, upēs, ezeros un tālāk jūrā? Ja tā ir, novērs to! Tas būs ieguldījums tevis paša un daudzu ūdenī mītošo sugu labklājībā!