Izstāde “Arheoloģiskas liecības par Hanzas tirdzniecību Rīgā”, kas apskatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijas zālē “Viduslaiku Rīga”, sniedz priekšstatu par Rīgas sabiedrības materiālo kultūru laikā no 13. līdz 16. gadsimtam, kad Rīga bija Hanzas savienības dalībniece.
Eksponētie muzeja arheoloģiskā krājuma priekšmeti, Hanzas savienības reģiona karte ar nozīmīgākajām pilsētām, kā arī senās gravīras un litogrāfijas ar Hanzas pilsētu panorāmām ir vizuālās liecības, kas “paver logu” uz Rīgas Hanzas gadsimtiem. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja izstāde ir veltīta 41. Starptautiskajām Hanzas dienām, kas šovasar notiks Rīgā.
“Rīgas arheoloģiskais materiāls ir plaši pārstāvēts ar viduslaiku priekšmetiem, bet starp tiem ir maz tādu, kas tiešā veidā atspoguļotu Hanzas vēsturi un pilsētas lomu Hanzas tirdzniecībā. Hanzas areālā atrastie tipiskie priekšmeti parāda ne tikai tirdzniecības sakarus, bet arī reģionam raksturīgo materiālās kultūras kopību. Par Hanzas perioda tirdzniecības aktivitātēm galvenokārt liecina arheoloģiskās izpētes gaitā uzietais tirgotāju inventārs. Retāk identificējamas arī laikmetam tipiskās importa un tranzīta preces,” atzīst izstādes autore, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde.
Hanza bija viduslaiku pilsētu tirdzniecības apvienība, kas pastāvēja no 12. līdz 17. gadsimtam. Tā tika izveidota, lai aizsargātu tirgotāju saimnieciskās intereses Baltijas jūras telpā un ap to. Hanza aptvēra teritoriju no Nīderlandes līdz Livonijai un no Skandināvijas līdz Vidusvācijai un Polijai, bet tās tirdznieciskie sakari bija ar visu Eiropu un Krievzemi. Tai piederīgas bija ap 70 lielas un vairāk nekā 100 mazas pilsētas. Rīga pievienojās Hanzas savienībai 1282. gadā, noslēdzot vienošanos ar Lībeku un Visbiju. Rīga kļuva par starpnieci starp Rietumeiropu un Krieviju. Rīgas ekonomisko uzplaukumu veidoja starpniecības peļņa. Rīga attīstījās un kļuva par nozīmīgu un bagātu ostas pilsētu.
Izstādē Rīgas zemes kultūrslānī atrastie priekšmeti stāsta un liecina par laiku, kad tie bija rīdzinieku un pilsētā iebraukušo tirgotāju rosīgas, saimnieciskas ikdienas dzīves sastāvdaļa. 13.-16. gadsimtā dažādās pilsētās kaltās monētas, naudas maki un skaitīšanas žetoni, kas tika izmantoti aprēķiniem uz speciāliem galdiņiem – abakiem, liecina par aktīvu iesaisti tirdzniecībā. Arī atsvariņi, lūgšanu krelles, spēļu kauliņi un pat ausu tīrāmās karotītes bijušas bieži lietotas lietas.
Neatņemama un obligāta viduslaiku tirgotāja darba sastāvdaļa bijusi preču svēršana. Rīgas tirgus laukumā atradās 14. gs. uzbūvētā svaru māja ar lielajiem – galvenajiem pilsētas svariem, bet mazāku priekšmetu svēršanai, arī sudraba un monētu, tika lietoti saliekamie svariņi. Preču uzskaites un rēķinu darbību veikšanai tirgotāju inventāra klāstā bijušas koka birkas ar uzskaites zīmēm – iegrieztiem robiņiem. Arī to daļas nonākušas 21. gadsimtā.
Starp Hanzas reģionam raksturīgajiem importa priekšmetiem specifiska grupa ir ziemeļrietumu Eiropā izgatavoti keramikas trauki – tā ir gan 13.-14. gadsimta Dienvidbaltijas sarkanmāla keramika, gan 13.-16. gadsimta Reinzemes akmensmasas keramika.
Baltijas jūras reģions Hanzas tirdzniecībā bija ne vien dažādu preču ieguves vieta, bet arī tirdzniecības ceļš, kas saistīja teritorijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Pa Baltijas jūras ceļu tranzītā tika vestas dažādas preces. Rīgas pilsētai bija liela nozīme kā preču pārkraušanas vietai. Nozīmīgākās preces, kas tika transportētas no austrumiem, bija vasks un tauki, dzīvnieku ādas un kažokādas, kaņepāji, lini, labība, kokmateriāli. Savukārt no rietumiem veda audumus, metālus, sāli, siļķes. Izstādē rodami arī eksponāti, kas liecina par šo preču apriti.
Hanzas savienības laikā Rīga kļuva par būtisku tirdzniecības centru Baltijas jūras reģionā. Rīga attīstījās par rietumu pilsētu gan pēc tās arhitektūras un pilsētas plānojuma, gan pēc pārvaldes sistēmas. Hanzas savienības pastāvēšanas vēsture, tās pieredze, kļūdas un sasniegumi ir vērtīgs izziņas avots ne tikai vēsturniekiem, bet arī mūsdienu politiķiem un uzņēmējiem. Hanzas tirgotāji pirms daudziem gadsimtiem izveidoja Eiropā pirmo tirdzniecības un ekonomisko apvienību.
Izstāde būs apskatāma līdz 3. oktobrim.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Darba laiks Līgo svētku periodā:
- 21.06. – 10.00-17.00;
- 22.06. – 10.00-16.00;
- 23. un 24.06. – slēgts
- 25.06. – 12.00 – 19.00
Informācija: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Komunikācijas darba nodaļā, tel.: 67356676. www.rigamuz.lv
Anotācijas pievienotajiem publicitātes attēliem:
1. Monēta – Visbijas feniņš, 13. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
2. Bronzas atsvars, 13. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
3. Dekoratīvs naudas maka apkalums. 15. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
4. Reinzemes (Zīgburgas) akmensmasas keramika. 14. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
5. “Pinte” – koniskā kanna – kauss, 16. gs. pirmā puse. Reinzems akmensmasas keramika. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
6. Hanzas perioda priekšmetu kompozīcija – ādas naudas maks, monētas, lūgšanu krelles, spēļu kauliņi. 13.-16. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
