Vairākums rīdzinieku jūtas cieši saistīti ar Rīgas pilsētu, pieaugusi iedzīvotāju atvērtība dažādām sabiedrības grupām, uzticēšanās institūcijām, īpaši izglītības iestādēm, turklāt informāciju par aktualitātēm vislabprātāk saņemtu interneta portālos. Līdztekus tam ir sarukusi iedzīvotāju interese iesaistīties brīvprātīgo darbā un iespēja apmeklēt sabiedriskus pasākumus klātienē – par to liecina vasarā veiktais sabiedrības integrācijas pētījums Rīgā.
Lielākā daļa rīdzinieku lepojas ar to, ka dzīvo Rīgā un jūtas cieši saistīti ar pilsētu. Pētījumā pozitīva tendence vērojama Rīgas iedzīvotāju vērtējumā par uzticēšanos institūcijām. Arvien vairāk rīdzinieku kopumā uzticas izglītības iestādēm – skolām, interešu centriem, bērnudārziem, kā arī pašvaldības policijai, tiesu sistēmai un bruņotajiem spēkiem.
Kā liecina jaunākie pētījuma rezultāti, sabiedrība kļūst informētāka un atvērtāka pret dažādām sabiedrības grupām. Kopš pētījuma pirmsākumiem 2010. gadā vērojama rīdzinieku gatavība ciešāk kontaktēties gan ar citu tautību un rasu pārstāvjiem, gan ar homoseksuāli orientētiem cilvēkiem un ar HIV/AIDS inficētiem iedzīvotājiem. Vērojama arī rīdzinieku pozitīvāka attieksme pret cilvēku iebraukšanu no citām valstīm dzīvošanai Latvijā.
Pētījuma dati norāda, ka kopš 2017. gadā sarukusi rīdzinieku interese par brīvprātīgo darbu, īpaši sociālajā jomā, bet nedaudz pieaugusi vēlme, kā arī iesaiste vides sakopšanā un dabas aizsardzībā.
Tāpat Rīgas iedzīvotāji varējuši retāk apmeklēt sabiedriskus pasākumus klātienē, kas saistīts ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, kas būtiski ietekmēja pasākumu organizēšanu, tomēr rīdzinieki atzīst, ka apmeklējuši norises dažādās apkaimēs, izstādes brīvā dabā vai ārtelpās, tiešsaistes koncertus un vasaras ielas projektu Tērbatas ielā.
Kā norāda sabiedrības integrācijas eksperti un apliecina arī iedzīvotāju aptaujas rezultāti, pieaug latviešu valodas lietojums. Kopš 2017. gada būtiski pieaudzis to rīdzinieku īpatsvars, kas valsts un pašvaldības iestādēs un uz ielas, veikalā sarunājas galvenokārt tikai latviešu valodā. Būtiski, ka šāda tendence valda kopš pētījuma pirmsākumiem 2010. gadā.
Pētījums tika veikts, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi un priekšstatus par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem Rīgā, lai identificētu līdzdalības un pašizpausmes iespējas, kā arī sabiedrības integrācijas problēmas. Pētījums dod iespēju noskaidrot pašvaldības iespējas uzlabot esošo situāciju, piedalīties sabiedrības integrācijas problēmu risināšanā un iegūto datu salīdzināšanu ar 2010., 2014. un 2017. gadā veikto pētījumu. Pētījuma rezultāti tiek ņemti vērā, izvērtējot sabiedrības integrācijas politikas īstenošanu galvaspilsētā un plānojot turpmāko virzību.
Pētījumu pēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) pasūtījuma iepirkuma rezultātā veica SIA “TNS Latvia” Kantar pētījumu un konsultāciju kompānija.
2021. gadā veiktais sabiedrības integrācijas pētījums Rīgā - atvērt šeit.
Informāciju sagatavoja: Indra Vilde – Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja, indra.vilde@riga.lv.
