Pēc Torņkalna attīstības biedrības iniciatīvas tapusi informatīva videofilma «Sarkanais tornis».
Filmas veidotāji un idejas autori savā vēstījumā aicina saglabāt šīs Rīgas apkaimes (Torņkalna) vēsturisko un unikālo apbūvi, kā arī pasargāt no iznīcības Torņkalna ielas tiltu un Altonavas ielas tiltu, kas atzīti par arhitektūras pieminekļiem un kuru pastāvēšanu apdraud topošais «Rail Baltic» projekts. Zināms, ka Torņkalnā pašlaik ir 27 objekti, kas varētu izzust vai mainīties saistībā ar topošo «Rail Baltic» trasi.
Par filmas simbolu tapis un nosaukumu iedvesmojis Sarkanais tornis – vēsturiskais viduslaiku sargtornis, kas pastāvēja no 15. līdz 17. gadsimtam un atradās iepretim Rīgas senpilsētai Daugavas kreisajā krastā tagadējā Torņakalna apkaimē, seno Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā.
Filmā, kuru veidojuši producents Atis Balodis, Andris Lācis, Rīgas Jūgendstila centra direktore Agrita Tipāne un Rīgas domes deputāts un Torņkalna attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Gavars, pieejams interesants vēsturiskais materiāls par Torņkalnu (to apkopojuši vēsturnieki Jānis Tomaševskis un Jānis Asaris), sākot no 13.gadsimta līdz pat mūsdienām, tostarp simbolisko Sarkano torni, tāpat tajā vēstīts par ievērojamiem rīdziniekiem, tostarp – Rīgas bijušo mēru Džordžu Armitstedu, kura dzīves gājums arī bija saistīts ar Torņkalnu.
Taču galvenā uzmanība filmā ir veltīta divām unikālām inženiertehniskajām būvēm, kas iekļautas arī industriālajā mantojumā – abiem monolītā betona tiltiem, kas celti pirms vairāk nekā simt gadiem (Torņkalna ielas tilts un Altonavas ielas tilts), pārdzīvojuši pasaules karus un joprojām lieliski kalpo kā transporta pārvads. Kā norāda filmas veidotāji, būvējot šos tiltus, toreizējā cariskās Krievijas teritorijā pirmo reizi tika izmantots monolīta betons, kas tika ražots netālajā Šmita fabrikā. «Šie tilti ir īstas jūgendstila pērlītes, un Eiropā tādu vairs nav, tāpēc man šķiet, ka tās nevajadzētu pazaudēt,» pauž A. Tipāne.
Kā atgādina filmas autori, mūsdienās Torņkalns ir viena no Rīgas apkaimēm, kur dzīvo gandrīz septiņarpus tūkstoši iedzīvotāju. No kādreizējā industriālā rajona Torņkalns ir pārtapis par klusu dzīvesvietu centra tuvumā, kas attīstās par izglītības un zinātnes mājvietu. Vēsturiskā apbūve, parki, šaurās ieliņas ar koka ēkām – tas viss veido Torņakalna noskaņu, un to nevajadzētu pazaudēt. «Veidojot jaunus transporta mezglus, zaļums un nošķirtība būtu saglabājama. Tas ir tas, kas šai vietai dod pievilcību,» saka Andris Lācis.
Valdis Gavars, RD deputāts un Torņkalna attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs
